Twitter icon
Facebook icon

Janvāris 2014

  • Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA "ASTARTE-NAFTA" un "East-West Transit” vienošanos, kas paredz, ka atlaides, ko saņem katra uzņēmuma lojalitātes kartes īpašnieki, ar šo pašu karti varēs saņemt, arī iepērkoties otra uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās.

    Lēmumā KP norāda, ka šāda degvielas tirgotāju vienošanās dos būtisku labumu patērētājiem, jo ļaus saņemt atlaides abos degvielas uzpildes staciju tīklos. Savukārt pašiem uzņēmumiem vienošanās ļaus stiprināt konkurētspēju, piesaistot plašāku patērētāju loku un gūstot iespēju piedalīties konkursos par degvielas piegādi arī tad, kad pasūtītājs prasa plašu degvielas uzpildes staciju pārklājumu. Vienošanās dalībnieku konkurētspējas pieaugums labvēlīgi ietekmēs arī kopējo konkurences situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū, kur šobrīd dominē trīs lielākie degvielas tirgotāji – SIA „Statoil Fuel & Retail Latvia”, SIA „Neste Latvija” un SIA „Lukoil Baltija R”. SIA „Astarte Nafta” tīklā ir 19, bet SIA „East-West Transit” tīklā 43 degvielas uzpildes stacijas, tomēr tās atrodas salīdzinoši attāli viena no otras un ar tām konkurē vairāki citi degvielas mazumtirgotāji.Attiecīgi, izvērtējot situāciju konkrētajā tirgū, kā arī vienošanās nosacījumus, Konkurences padome lēma, ka vienošanās ir atļaujama – tā rada labumu patērētājiem un nedod uzņēmumiem iespēju likvidēt savstarpējo konkurenci, jo pamatcenu savai degvielai abi tīkli turpinās noteikt patstāvīgi. KP SIA „Astarte Nafta” un SIA „East-West Transit” vienošanos izvērtēja pēc uzņēmumu iesnieguma (vienošanās ziņojuma) saņemšanas. Uzņēmumiem bija tiesības lūgt KP izvērtējumu, lai pirms vienošanās īstenošanas pārliecinātos, ka tādējādi netiks pārkāpts Konkurences likumā noteiktais vienošanās aizliegums.

  • Ministru kabineta sēdē  17.12.2013 tika pieņemti MK Noteikumi Nr. 1508 "'Par pievienotās vērtības nodokļa nodrošinājumu darījumiem ar naftas produktiem". Šie noteikumi, saskaņā ar izmaiņām Likumā par nodokļiem un nodevām  - 26. 2 prim panta ceturto daļu, paredz kārtību, kādā apstiprināti degvielas noliktavas turētāji iesniedz PVN nodrošinājumu 1 miljona EUR apmērā. Likuma mērķis ir samazināt PVN izkrāpšanas risku, faktiski vēršoties pret dažiem PVN shēmās iesaistītiem komersantiem.

  • Ministru kabineta 17.12.2013 sēdē tika pieņemti grozījumi MK 286. noteikumos "Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu (degvielas) drošības rezervju izveidi noteiktā apjomā". Kā viena no izmaiņām ir vārda "degvielas" svītrošana no noteikumiem, jo rezervju aprēķina princips, saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes Direktīvu ir visi iekšzemē patērētie naftas produkti, ne tikai degviela. Bet  valsts drošības rezerves joprojām tiks veidotas degvielā.

    Glabāšanai piedāvājamo I kategorijas naftas produktu klāsts ir papildināts ar Sašķidrināto nafta gāzi. Savukārt galvenā izmaiņa noteikumos ir tāda, ka turpmāk konkursi tiks izsludināti par kopējo rezerves apjomu, nedalot  pa naftas produktu kategorijām. Iesniegtie piedāvājumi kopējā apjomā tiks vērtēti pēc lētākās cenas principa, neatkarīgi no naftas produktu kategorijas, bet nemazāk kā 25%  Latvijas Republikas teritorijā un ne vairāk kā 75% ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Rezervju apjoma aprēķināšanai tiek izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par naftas produktu patēriņu Latvijā, iekļaujot  tajos arī nelegāli patērētās degvielas apjomu.

  • 2014. gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kuri paredz palielināt akcīzes nodokli naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem no 90 Ls (128.06 EUR) par 1000 kilogramiem uz  161.00 EURO. Paredzamā ietekme uz automobīļu gāzes mazumtirdzniecības cenu  0.021 EURO/litrā.

  • 2013.gada 17.decembrī izdarīti grozījumi MK 2011.gada 28. jūnija noteikumos Nr.500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām", kuri paredz pagarināt  "sarkano"  saimniecības gāzes balonu izsniegšanas termiņu par vienu gadu līdz 2014.gada 31.decembrim, bet attiecībā uz izmantošanu līdz 2015.gada 30.jūnijam. Grozījumi ir saistīti ar gāzes balonu tirgus harmonizāciju Baltijas valstu starpā, jo spēkā esošie tiesiskie regulējumi katrā no Baltijas valstīm par balonu izņemšanas termiņu ir atšķirīgi;
    - Latvijā - gāzes balonus bija aizliegts uzpildīt un tirgot sākot ar 2014.gada 1.janvāri, bet lietot sākot ar 2014.gada  1.jūliju
    - Igaunijā - sākot ar 2015.gada 1.jūliju gāzes baloni nevarēs atrasties tirdzniecībā un lietošanā
    - Lietuvā nav pieņemts lēmums par gāzes balonu izņemšanu no tirgus, bet tiek plānots, ka tas varētu būt 2016.gads vai 2017.gads.

    Izņemot no tirgus neatbilstošos  gāzes balonus pirms, to izdara kaimiņvalstis, tiktu radīta negatīva ietekme Latvijas gāzes balonu tirgus dalībniekiem, jo pastāv pamatotas bažas, ka pēc 2014.gada 1.janvāra Latvijas teritorijā darbosies kaimiņvalstu negodprātīgie komersanti, kas izmantos nevienlīdzīgos tiesiskos regulējumus Baltijas valstu starpā un Latvijas teritorijā piedāvās tos gāzes balonus, kas pēc būtības nebūs aizliegti viņu mītnes zemē. Jo gāzes balonu tirgus Latvijā šobrīd funkcionē pēc "pudeļu taras" principa.  Rezultātā tiktu ietekmēta Latvijas vietējo uzņēmēju konkurēt spēja Baltijas valstu mērogā.  Latvijas komersanti tiktu nostatīti nevienlīdzīgā un daudz nelabvēlīgākā pozīcija, pretstatā kaimiņvalstu komersantu pozīcijām. Tādējādi tiktu kropļota konkurence Baltijas valstu valstu gāzes balonu tirgū.